sakumlapaievadsnoriserikotajidalibniekifotosponsori
Dziesmu un deju svetki
Rigai 800
Norise

    Dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē


  fotokolekcija

Mūžam jaunās astoņsimtgadīgās gaviļnieces Dziesmu svētku idejiskais pamats būs būtiskāko Rīgas maģistrāļu izdziedāšana sirds virzienā. Mijoties popkultūras un masu svētku laikmetiem, nav zudusi pārliecība, ka mākam īstenot Tautas svētkus – rituālu gara un dvēseles auglībai. Ārpus Rīgas valda laika cikliskums, savuties pilsētniekiem tehnoloģiskā progresa zīmē saglabājusies laika saikne ar pagātni un nākotni, - šo saikni uztur un glabā ielas, artērijas, kas smeļ savu spēku laikā un izdzied to telpā. Ielu nosaukumi ir pilsētnieka dzīves un ikdienas gaitu atslēgas vārdi – vitalitātes aizdedze.

  Svētku iecere paredz viengabalainu multimediālu apmēram trīs stundas garu uzvedumu kopkorim. Katrai koncerta daļai ir sava ideja, savs tēls, sava muzikālā attīstība. Ja salīdzinām ar sonetu vainagu dzejā, tad no visām šīm daļām jeb, tēlaini izsakoties, no Rīgas reālajām vai nereālajām maģistrālēm, tiltiem, laukumiem (kur katrs ir muzikāli vizuāls sonets) kopumā veidojas sonetu vainags – himna Rīgai.  

Dziesmu svētku virsdiriģenti - Imants Kokars, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Romāns Vanags, Māris Sirmais, Sigvards Kļava.
Dziesmu svētku koncertu veido - mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, p
roducente Mirdza Zīvere, tehniskais direktors Vilmārs Šadris.

atpakaļ